Rta Intervija

Spānijas parlaments vakar, 16. novembrī, atbalstīja sociālistu Pedro Sančesu valdības vadītāja amatā. Ir sagaidāms, ka šodien viņš dos zvērestu Spānijas karalim un brīvdienās izvēlēsies valdības ministrus. Lai nokļūtu šajā krēslā Sančesam bija nepieciešamas arī divu Katalonijas neatkarības kustības partiju balsis. Apmaiņā tās pieprasīja amnestiju visiem, kas bija saistīti ar 2017. gada Katalonijas neatkarības referendumu, kā arī izvirzīja citas prasības, tostarp atzīt kataloniešu, galisiešu un basku valodu par oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Gaidāmā amnestija ir aizsaukusi plašus protestus Madridē. Mūsu korespondents Briselē Artjoms Konohovs šonedēļ uz sarunu aicināja Katalonijas ārējās darbības un Eiropas Savienības jautājumu ministri Meritselu Seretu, lai dzirdētu kāpēc amnestija ir tik būtiska neatkarības kustības aizstāvjiem.

„Opozīcijas priekšlikumiem budžetā paredzams tikai politisko debašu liktenis, ļoti nemākulīga energo resursu pārvaldība, mūsu ekonomika ir niecīga un kosmiskā ātrumā atpaliek no kaimiņvalstīm,” – šādu vērtējumu valdības un Saeimas darbam šorīt pirms Saeima sāks skatīt budžeta jautājumus, izteica deputāts Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā. Viņš uzsvēra, ka opozīcijai faktiski nav iespēju kaut ko mainīt šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus secinot, ka sabiedrībai jācieš, ja nemāk ievēlēt neko labāku. Jautāts, ar ko lepojas šajā svētku nedēļā, Krištopans atbildēja, ka tie varētu būt mūsu sportisti. Saeima šodien, 16. novembrī,  konceptuāli pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Kopējie budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība) plāno virzīt grozījumus likumā, lai turpmāk nerastos situācija, kāda šobrīd izveidojusies Rēzeknē, kur jau divas domes sēdes kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Ceturtdien, 16. novembrī, gaidāma nākamā sēde, kas, visticamāk, arī nenotiks, un tas nozīmē, ka šo domi varētu atlaist par nespēju pildīt pienākumus. Atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs neslēpj, ka tāds ir viņa partijas "Kopā Latvijai" mērķis – panākt ārkārtas vēlēšanas un nākamajā gadā ar uzticīgo vēlētāju atbalstu atgriezties domē un iespējams arī mēra krēslā. Ministres Bērziņas ieceres gan nerisina pašreizējo situāciju Rēzeknes domē.

Latvija pirmo reizi ir pieteikusi savu kandidatūru uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkevičs piedalījās priekšvēlēšanu kampaņas atklāšanas pasākumā, kurā runāja arī par mūsu valsts prioritātēm, ja Latviju ievēlēs ANO Drošības padomē. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) skaidro, ka politiķiem un diplomātiem vēl ir jāiegulda liels darbs.

Pēc milzīgas intereses par pievienošanos Zemessardzei pērn, šogad pieteikumu skaits nedaudz samazinājies, bet tagad Zemessardzes galvenais uzdevums ir pienācīgi sagatavot šos brīvprātīgos, Latvijas Radio pastāstīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns. Tomēr interesentiem joprojām ir jāgaida rindā uz pieteikumu izvērtēšanu. Atzīmējot Latvijas armijas izšķirošo uzvaru Latvijas Neatkarības karā, Nacionālie bruņotie spēki organizē akciju "Lepojos būt sardzē par Latviju", kuras laikā zemessargi šodien un rīt aicināti ierasties darbā formas tērpā. Akcijas mērķis ir demonstrēt Latvijas sabiedrības gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā un mudināt vēl neizlēmušos Latvijas iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei.

Lai pacienti Neatliekamo palīdzību neizsauktu nepamatoti, ir jāiegulda skaidrojošajā darbā un arī jārada alternatīvas palīdzības formas, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa minēja citu valstu piemērus un norādīja, ka arī tas prasa papildu naudu. Lai atslogotu neatliekamās palīdzības dienestu situācijās, kas nav nepārprotami neatliekamas, kā veiksmīgs risinājums Cipules skatījumā būtu iespēja zvanīt uz konsultatīvo tālruni, kas strādātu visu diennakti. Tā pacientu zvani būtu sadalīti divās plūsmās un Neatliekamā palīdzība nodarbotos ar akūtiem gadījumiem.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodokļu iekasēšana valstī piedzīvoja lielus izaicinājumus dažādu noteikto atvieglojumu dēļ. Taču šobrīd vērojama pozitīva dinamika, kas nav liela, bet tomēr pastāv. To intervijā Latvijas Radio norādīja Tetjana Kirijenko, Ukrainas Valsts nodokļu dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja. Kirijenko pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā un piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta organizētā starptautiskā konferencē. Latvijas Radio iztaujāja Kirijenko par situāciju nodokļu sistēmā un izaicinājumiem nodokļu iekasēšanā Ukrainā Krievijas īstenotā kara laikā.

Vajadzības vienmēr ir lielākas par iespējām, bet, lai katra nozare neplosītu budžetu un beigās visi nepaliktu bešā, par nākamā gada budžeta prioritātēm ir izvēlēta drošība, veselība un izglītība. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības. Premjere Siliņa arī solīja, ka tuvāko darbu plānā būs birokrātijas mazināšana ārvalstu investīcijām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības šodien, 3. novembrī, valsts budžeta likumprojektu nogādās izskatīšanai parlamentā. Nākamgad budžeta izdevumi plānoti 16,2 miljardi eiro, bet ieņēmumi 14,5 miljardi.

Pēc aizvadītājā vasarā notikušās ieslodzītā izbēgšanas no Rīgas centrālcietuma, kad ieslodzījuma vietu pameta un tajā pašā dienā tika notverts par slepkavības mēģinājumu apcietināts vīrietis, izmeklēšana par notikušo vēl nav noslēgusies. Tā Latvijas Radio atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Dienesta pārbaudē konstatētas arī cietuma darbinieku kļūdas, par ko turpinās pārbaudes.

Nākamā gada valsts budžets ir adekvāta mūsu valdības un sabiedrības atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem. Tā intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības. Par nākamā gada valsts maku ārkārtas sēdē šodien. 1. novembrī, lems valdība. Ašeradens uzsvēra, ka nākamā gada prioritāte būs papildu tēriņi drošībai, kā arī iepriekš nebijis naudas pielikums izglītības un veselības nozarēm.

Latvijas pieeja alkohola patēriņa mazināšanai būs līdzīga Lietuvas rīcībai. To Latvijas Radio atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības. Šodien, 31. oktobrī, parlamenta komisijā turpinās skatīt grozījumus „Alkohola aprites likumā”, un Bērziņš informēja, ka galvenās izmaiņas būs minimālajā vecumā, kad alkoholu drīkst pirkt, tirgošanas atļautajā diennakts laikā un arī jaunos reklāmas ierobežojumos. Tāpat varētu gaidīt izmaiņas alkohola dzērienu taras marķējumā.

Jaunā realitāte ir tāda, ka draudi ir visapkārt un pasaulē vairs nav noteikumu. Tā intervijā Latvijas Radio pašreizējo situāciju pasaulē vērtēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš gan teica, ka, par spīti kara apstākļiem un neparedzamajai nākotnei, mēs nevaram ļauties trauksmei un panikai, kaut arī neuzticība Latvijas cilvēkos pēdējā laikā aug.

Vācijas un Eiropas interesēs ir, lai Ukraina atgūtu Krimu, jo tas nozīmētu beigas Putina režīmam, tāpēc nav saprotama atsevišķu valstu vilcināšanās piešķirt ukraiņiem modernākos ieročus. To sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra bijušais Vācijas Bundesvēra virsnieks un tagadējais Bundestāga deputāts Roderihs Kīzeveters no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības. Kīzeveters aizvadītajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Putina režīms sekmīgi apiet Rietumu sankcijas un ir atradis jaunus tirdzniecības partnerus Āzijā, kas pagaidām ļauj novērst Krievijas ekonomikas sabrukumu, taču šāds ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs. To sarunā ar Latvijas Radio norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un viens no tuvākajiem Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija sabiedrotajiem Vladimirs Milovs. Viņš pirms dažiem gadiem bija spiests pamest Krieviju un pašlaik dzīvo Viļņā, kur turpina veidot raidījumus savam „YouTube” kanālam, ko regulāri skatās simtiem tūkstošiem cilvēku Krievijā. Milovs pagājušajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Eiropas Komisija šobrīd noslēdz darbu pie Mediju brīvības akta, kas paredz vairākus stingrus nosacījumus nacionālajām valdībām. Tā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība). Viņa uzsvēra, ka lielākajai daļai Eiropas valstu ir augsti riski ar mediju plurālismu.

Rīts Izraēlā aizvadīts mierīgi, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Ir zināms, ka kultūras piedāvājuma dēļ šī valsts piesaista tūristus arī šobrīd, un ir aviokompānijas, kas joprojām pārvadā pasažierus uz Telavivu. Nākamnedēļ sākas skolēnu brīvlaiks, un Groza pieļāva, ka daļai cilvēku varētu būt kārdinājums doties ceļojumā, taču nestabilās drošības situācijas dēļ Groza iesaka nedoties ne uz Izraēlu, bet arī tās kaimiņvalstīm, tostarp Ēģipti.

Septiņos gados Latvija izmantojusi 681 miljonu eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem. Valsts kontrole secinājusi, lai gan Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju rādītājus, politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas arī rada risku, ka nākamajos septiņos gados, kam piešķirti vairāk nekā septiņsimt miljoni eiro, netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Labklājības ministrija apsver iespēju ieviest pensiju indeksāciju divas reizes gadā, taču, lai to izdarītu šobrīd notiek izvērtēšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības:

Aizvadītajā naktī slēgti Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas punkti uz Latvijas un Krievijas robežas. Vēl vakar Krievijas puse uz robežas strādājusi ļoti gausi un bremzējusi robežas šķērsošanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no Jaunās Vienotības. Kā norādīja ministrs, tas pierādot, ka Latvijas lēmums slēgt konkrēto robežpunktu bijis pareizs. Iekšlietu ministrs Kozlovskis arī teica, ka Vientuļu un Pededzes robežpunktos strādājušie robežsargi tagad novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur ir liels nelegālās migrācijas spiediens. Pagājušajā diennaktī atturētas 129 personas, kuras mēģināja nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.

Krievijas paziņojums par iespēju turpmāk ukraiņiem no Eiropas šajā valstī pa sauszemi iekļūt tikai caur mūsu mazo Vientuļu robežpunktu ir vērtējams kā nu jau vismaz trešā Krievijas agresīvā vēršanās pret Latviju hibrīdkara apstākļos. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka tādā gadījumā pierobežā rastos drošības riski, tur koncentrētos tūkstošiem iedzīvotāju, radot draudus arī humānajai katastrofai. Valdības vakarvakara lēmumu robežpunktu Vientuļos slēgt Pujāts vērtē kā loģisku. Pujāts arī akcentēja, ka turpina augt nelegālo robežpārkāpēju skaits, kas pēdējā laikā pārsniedz simtu ik dienu. Turklāt jaunums esot tas, ka pārkāpēji kļūst agresīvāki, uzbrūk mūsu robežsargiem, tostarp tos apmētājot akmeņiem.