Rta Intervija

Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

Nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes ir atbilstošas šobrīd esošajai situācijai, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa akcentēja, ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku. Viņa arī vērtēja valdības darbu, jo nedēļas nogalē apritēs 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā valdība ministru prezidentes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" vadībā. Šajā laikā izstrādāts budžets, kuru Saeima ir pieņēmusi, taču valdību piemeklējušas arī atsevišķas krīzes, piemēram, Siliņas partijas biedra, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa, privāto lidmašīnu skandāls.

Pēdējos gados vairākas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, kā arī pieaudzis pacientu skaits ar garastāvokļa svārstību, ēšanas un stresu saistītiem psihiskiem traucējumiem un depresiju. Pacienti slimnīcā nonāk akūtā formā un lai pēc iespējas labāk varētu pacientiem palīdzēt, no šodienas būs atvērts jaunais Bērnu un jauniešu psihiatrijas veselības centrs, norāda jaunā centra virsārste Karīna Beinerte. Ārste arī cer, ka jauna ēka varētu veicināt jauno speciālistu piesaisti, praktizējoties attiecīgajā jomā. Līdz šim ārsti bijuši spiesti palīdzēt vairākās ēkās. Nu viss atradīsies vienuviet.

Finanšu minisrtijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, ko skatīs valdībā, paredz līdz 2027. gadam budžetā atgūt 252 miljonus eiro jeb samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9%. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova. Viņa norādīja, ka nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu. Tas ietekmē pensiju, konkurenci uzņēmējdarbībā un citas jomas.

Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par Eiropas Savienības un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Ņemot vērā Ungārijas iebildes pret papildu naudas došanu Ukrainai, kā arī potenciālu Eiropas Savienībā uzņemt tādas jaunas dalībvalstis kā Ukrainu un Moldovu, savienībā arvien intensīvāk tiek domāts, kā mazināt atsevišķu valstu veto tiesību izmantošanu nozīmīgos balsojumos, teica Bukovskis. Briselē turpinās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Ungārijas premjers Viktors Orbāns šorīt, 15. decembrī, bloķēja papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to Orbāns uzlika veto Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam, kurā bija iekļauta palīdzība Ukrainai.

“Eiropas Savienības valstīm ir jāatrod veids, kā pārtraukt manipulēšanu ar veto tiesībām”, tā par Ungārijas iebildumiem sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā saka Nobela Miera prēmiju saņēmusī “Ukrainas pilsonisko brīvību” centra vadītāja Oleksandra Matvičuka. Tuvākajās dienās Eiropas Savienības valstis lems, vai uzsākt pievienošanās procesu ar Ukrainu. Ko šis lēmums nozīmē Ukrainai? Oleksandra Matvičuka: Tas nozīmē daudz. Es atgādināšu, ka pirms desmit gadiem miljoniem cilvēku Ukrainā pacēla savas balsis pret korumpēto režīmu, kas apturēja eirointegrācijas procesu. Un miljoniem cilvēku saskārās ar vajāšanu, kas bija lielos apmēros un labi organizēta. Es zinu, par ko es runāju, jo es biju koordinatore sabiedriskajai iniciatīvai "Eiromaidans SOS". Mēs iesaistījām vairākus tūkstošus cilvēkus, kas sniedza juridisko palīdzību vajātajiem protestētājiem no visas valsts. Katru dienu bija simtiem un simtiem cilvēku, kas tika sisti, arestēti, spīdzināti un apsūdzēti safabricētās krimināllietās. U

Abi Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti ir spēcīgi un tos, kurš uzvarēs, noteiks viņu iesniegtais redzējums, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Par Latvijas Universitātes rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Bāliņa ir Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un rektora padomniece, bet Bērziņš ir šīs pašas fakultātes dekāns un profesors. Kopumā konkursā bija saņemti 24 pieteikumi. Tagadējā rektora Muižnieka termiņš rektora amatā beigsies 2024. gada martā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nemaz nav tik konservatīva, par kādu to mēdz uzskatīt, un ir tādas luteriskās baznīcas Latvijā un citviet pasaulē, kas ar mūsu baznīcu tās liberālās pieejas dēļ atsacītos pat kopā dievu lūgt. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās baznīcas ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags, kas pēc 32 gadu kalpošanas 2025. gada vidū plāno doties pensijā. Vanags jau ir bijis ilgstošā prombūtnē no baznīcas vadības, un viņa vietā pienākumus pildījis palīgbīskaps Rinalds Grants. Vanags atzīst, ka viņa vietā jānāk praktiskākam mācītajam, jo viņš pats 30 gadu kalpojis, nezinādams par cilvēku ikdienas dzīvi un tās pārmaiņām.

Noslēdzoties trīs gadu periodam, kad pēc 2020. gada vēl varējām tērēt līdz šim gadam ieplānoto Eiropas Savienības atbalsta naudu, lēnās projektu īstenošanas dēļ Latvija tomēr varētu nepazaudēt 400 un vairāk miljonu, kā tika lēsts iepriekš. Sarunās ar finanšu ministru esot redzams, ka fondu apguve kļuvusi ātrāka. Tā intervijā Latvijas Radio teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība).

Par Putina izteikumiem nevajadzētu uztraukties, - tā Latvijas Radio uz jautājumu par nesen izteiktajiem Krievijas prezidenta draudiem Latvijai, ja tā necienīgi izturēsies pret krieviem valstī, teica NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Viņš arī atzina, ka līdz ar nākamā gada prezidenta vēlēšanu tuvošanos Krievijā, šādi izteikumi varētu atskanēt biežāk.

“Mums ir bērni, kas desmit gadu vecumā nemāk lasīt un rakstīt. Tā Ukrainā neka“Save Ukraine” vadītājs d nav bijis! “ tā, raksturojot kara sekas, saka nevalstiskās organizācijas “Save Ukraine” vadītājs Mikola Kuleba. Viņš pirms pāris nedēļām saņēmis Krievijas cietumā nobendētā jurista Sergeja Magņicka vārdā nodēvēto balvu par ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā un aicina pasaules valstis darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem izdzīvot. Nesen jūs saņēmāt Sergeja Magņitska vārdā nodēvēto balvu. Ar kādām sajūtām to saņēmāt? Mikola Kuleba: Protams, ka šī atzinība, šī balva bija “Save Ukraine”, ne man personīgi. Jo visu, ko paveic “Save Ukraine”, visu, ko es varu paveikt, tas ir liels “Save Ukraine” komandas darbs.  Šī atzinība ir vairāk tāpēc, lai mēs varētu vēlreiz stāstīt par mūsu bērniem. Kas ar viņiem notiek. Kopā ar mani [balvas saņemšanā] bija divi bērni, kurus mēs atgriezām no Krievijas, no okupētajām teritorijām. Tās ir meitenes, kas cieta no deportācijām, nelikumīgas izvešanas. Viņas bija tur

„Rezultāti ir stabili, bet tomēr gribētos neatpalikt no kaimiņvalstīm,” tā par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 pirmajiem starptautiskajiem un nacionālajiem rezultātiem Latvijas Radio sacīja Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība). Šodien, 5. decembrī, tiks paziņoti ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, jeb OECD lielākā un nozīmīgākā izglītības pētījuma Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022. gada cikla pirmie rezultāti. Iepriekšējā - 2018. gada ciklā Latvijas skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetences bija OECD valstu vidējā līmenī - lasīšanā nedaudz zem vidējā, matemātikā – nedaudz virs.

Saeimā patlaban vērtētais atbalsts hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai nav labākais un optimālākais, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Viņš norādīja, ka atbildīgajā Saeimas komisijā skatītā jaunākā likumprojekta versija kardināli atšķiras no tās, kas atbalstīta uz 1. lasījumu. Saeimas Budžeta komisija šodien, 4. decembrī, turpinās skatīt Saeimas deputātu galīgajam lasījumam iesniegtos 289 priekšlikumus valsts budžetā un to pavadošajos likumprojektos. Valdība iepriekš atzina, ka no priekšlikumiem virzāms tikai viens - par Saeimas izdevumu mazināšanu.

Partijai, lai būtu perspektīva, jāspēj darīt un labot to, kas bija nepareizi, tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse, apspriežot "Jaunās Vienotības" reakciju ekspremjera Kariņa specreisu jautājumu. Kreituse uzsvēra, ka politiskā situācija šobrīd Latvijā ir savdabīga un pat bīstama valdībai.

Šodien, 30. novembrī, norisināsies ekspertu diskusija, kurā runās gan par galvenajām veselības aprūpes problēmām, gan par medikamentu pieejamību Latvijā. Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece Latvijas Radio stāstīja, ka situācija ar kompensējamiem medikamentiem nākošgad varētu būt atkal 2008.gada līmenī un tas nozīmē, ka daudzas zāles tiks apmaksātas pilnībā, bet tām, kuras kompensēja par 50%, būs 75 procentu atlaide.

Migrantu plūsmas virzīšana ir zemisks Baltkrievijas un Krievijas režīmu pielietotais instruments, lai izdarītu spiedienu uz tām kaimiņos esošajām demokrātiskajām valstīm, intervijā Latvijas Radio norādījusi Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa skaidroja, ka migrantu plūsmas virzīšana uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES) ir šantāža un mēģinājums novērst šo valstu valdību uzmanību no palīdzības sniegšanas Ukrainai un Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Ar Baltkrievijas demokrātiskās kustības līderi sarunājās Rustams Šukurovs.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa no “Jaunās Vienotības” lidojumi ar privātajām lidmašīnām bija dzīres uz nodokļu maksātāju rēķina, tā intervijā Latvijas Radio pauda opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Partijas mērķis esot apturēt šādus nelietderīgus tēriņus nākotnē. Tavars domā, ka valstij radīti zaudējumi. Kamēr partija bija valdībā, šī informācija no viņiem esot slēpta. Pagaidām, gan nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par lielajiem tēriņiem, bet atbildīgie jāatrod, piebilda Tavars. Viņš noraidīja, ka “Apvienotā saraksta” interese par šo jautājumu būtu daļa no partijas kampaņas pirms Eiroparamenta vēlēšanām.

„Izbraukt var visur, bet ar zināmiem apgrūtinājumiem”, tā par situāciju ar sabiedrisko transportu galvaspilsētā Latvijas Radio sacīja „Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Viņa norādīja, ka nākamgad biļešu cenas nav plānots paaugstināt, lai gan atalgojuma paaugstinājumu vajadzētu gan „Rīgas satiksmes” darbiniekiem, gan citām vajadzībām.

Pagaidu pamiers un daļējā ķīlnieku krīzes risināšana Izraēlas un Gazas joslas kara apstākļos liecina, ka diplomātijai šajā konfliktā ir liela nozīme. Tādu vērtējumu Latvijas Radio pauda Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka. Viņa norādīja, ka Izraēla un tās galvenais sabiedrotais ASV vēl nav tik tuvu plānam, ka iznīcināt „Hamās”. Galvenais panākums ir tas, ka sarunas ar teroristisko organizāciju ir sākušās, teica Broka. Pamiers karadarbībā Gazas joslā un teroristiskā grupējuma „Hamās” sagrābto ķīlnieku atbrīvošana tomēr sāksies ne agrāk par piektdienu. Tā šonakt paziņojušas Izraēlas amatpersonas.

Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas var secināt, ka mācības mūsu valsts guva pārāk lēni, jo pat būvniecības normatīvu uzlabojumi bija jāgaida vairākus gadus. Tā secina labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte Inese Voika, kas traģēdijas laikā bija sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja. Viņa Latvijas Radio atzina, ka tiesvedība liek domāt par trūkumiem būv-uzraudzībā, un tie arvien nav novērsti. Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo un cietušo tuvinieki nekad nepiekritīs nu jau divu tiesas instanču vērtējumam, ka veikala sabrukšanā ir vainojams tikai inženieris Ivars Sergets, jo viņš varbūt pieļāva aritmētisku kļūdu, taču milzīgos trūkumus būvniecībā ir pieļāvusi sistēma ar daudz vairāk atbildīgajiem. To šorīt Latvijas Radio atzina biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele. Viņa arī kritizēja ilgstošo tiesas procesu. Šodien, 21. novembrī, aprit 10 gadi, kopš Zolitūdes traģēdijas, kad 2013. gada 21. novembrī, sagrūstot lielveikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmit