Š?s Dienas Ac?m

1710. gadā Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Saruna par Lielo Ziemeļu karu un pārmaiņām Baltijā 18. gadsimta sākumā ar vēsturniekiem Gvido Straubi (LU) un Daini Poziņu (Kara muzejs). Sarunas otrā daļa.

Ciklā „Pirms 100 gadiem Eiropā”: Otrā kauja pie Ipras 1915. gada aprīlī–maijā un ķīmisko ieroču ēras sākums. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

1710. gadā – pirms 305 gadiem – Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Saruna par Lielo Ziemeļu karu un pārmaiņām Baltijā 18. gadsimta sākumā ar vēsturniekiem Gvido Straubi (Latvijas Universitāte) un Daini Poziņu (Kara muzejs). Sarunas pirmā daļa.

Uzsākam sarunu virkni „Rainis, Aspazija un politika”. Šoreiz: Jaunā strāva – idejisko orientieru meklējumi uz cariskās impērijas politikas fona. Studijā vēsturnieks Jānis Šiliņš.

1920. gada aprīlī, jaunā Latvijas Republika gatavojās pirmajām īsti demokrātiskajām vēlēšanām – tika vēlēta Latvijas Satversmes sapulce. Par vēlēšanu gaitu, apstākļiem, tajās ievēlēto partiju spektru – sarunā ar vēsturnieku Artūru Žvinkli. Cikla „Valsts no nulles” raidījums.

1945. gada marta sākumā Belgradā tika izveidota Dienvidslāvijas Pagaidu valdība ar komunistiskās partizāņu kustības līderi Josipu Brozu Tito priekšgalā. Tā pie varas nāca Tito režīms, kas turpināja pastāvēt līdz pat 1986. gadam. Saruna par Josipu Brozu Tito un viņa Dienvidslāviju ar proferu Ilgvaru Butuli.

Masu deportācija 1949. gada marta nogalē uz lielās padomju impērijas dzelzceļiem bija vērojama īpaša rosība. Tā bija operācija, kurai padomju iestādes bija devušas poētisku nosaukum "Priboj" - operācija "Piekrastes bangas". Tā bija lielākā vienreizējā masu deportāciju akcija no Baltijas republikām. Tās galvenais mērķis – nostiprināt padomju varu Baltijas telpā, salauzt pretošanās kustību un paātrināt sovjetizācijas procesus, sevišķi laukos. Studijā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa un projekta "Aizvestie" vadītāja Iveta Šķiņķe.

1990. gada 18. martā tika ievēlēta Latvijas PSR Augstākā Padome, kura tā paša gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanu. Par gatavošanos izšķirošajām vēlēšanām, par to norisi - sarunā ar publicistu Daini Īvānu, toreiz - Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju.

No cikla „Satumsums”: turpinām sarunas par Otrā pasaules kara norisēm, raidījumā temats „Kurzemes lielkaujas” jeb kaujas operācijas Kurzemes frontē, kas sākas 1944. gada oktobrī un ilgs līdz 1945. gada marta beigām, aprīļa sākumam. Saruna ar vēsturnieku Valdi Kuzminu (Kara muzejs).

No cikla „Satumsums”: notikumi Rietumeiropā Otrā pasaules kara sākumposmā – „Savādais karš” un mazo valstu likteņi. Saruna ar vēsturnieku Valdi Kuzminu (Kara muzejs). Attēlā: vācu armijas parāde Varšavā 1939. gadā.

Ciklā „Satumsums”: Kauja Stompaku purvā (tagad Balvu un Viļakas novados) 1945. gada 2. un 3. martā bija lielākā visā nacionālo pretpadomju partizānu kustības vēsturē. Studijā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis.

Saruna par 1919. gada martā dibināto ziņu aģentūru LETA – tās rašanos, attīstību un lomu dažādos laikos. Sarunbiedrs – mediju eksperts Ainārs Dimants.

Jaunā Latvijas valsts Eiropas kartē – Latvijas Republikas līgumattiecības ar kaimiņvalstīm pēc neatkarības iegūšanas 1920. gadā. Saruna ar vēsturnieku Aināru Lerhi. Sarunas otrā daļa.

1945. gada 13. februāris ir datums, kas iezīmīgs Vācijas vēsturē ar vienu no Otrā pasaules kara noslēguma lielākajām traģēdijām – Sabiedroto aviācija sākot ar šo datumu divas dienas bombardē Drēzdeni. Cilvēku upuri ir desmitiem tūkstošu. Šī bombardēšana tiek uzskatīta par vienu no apšaubāmākajām bombardēšanām, ko veikuši Otrā pasaules kara uzvarētāji pret tobrīd jau faktiski jau sakauto Vāciju. Ar vēsturnieku Kasparu Zelli saruna, kā veidojusies Vācijas likteņu uztvere un attieksme vācu nācijā pret visu to situāciju, kādā Vācija nonāk Otrā pasaules kara beigās.  

Jaunā Latvijas valsts Eiropas kartē – Latvijas Republikas līgumattiecības ar kaimiņvalstīm pēc neatkarības iegūšanas 1920. gadā. Saruna ar vēsturnieku Aināru Lerhi. Sarunas 1. daļa.

Grūti atcerēties līdzīgu vēstures situāciju, kad trīs paveci vīri uz desmitgadēm izlemtu desmitiem miljonu cilvēku likteni. Tieši tā notika 1945. gada 4.–10. februārī, kad padomju diktators Josifs Staļins, ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un britu premjerministrs Vinstons Čērčils tikās sarunās netālu no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē. Par Krimas konferenci un tās sekām saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Inesi Feldmani.

Piektā saruna par „latviešu saknēm”: lībieši, vendi, sāmsalieši, igauņi, voti jeb krieviņi – mūsu senču somugriskā daļa. Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors vēsturnieks Arnis Radiņš un valodniece Ilga Jansone.

Vācu pasažieru laineris „Wilhelm Gustloff”, padomju zemūdenes torpēdu trāpīts, nogrima Baltijas jūrā 1945. gada 30. janvārī, aizraujot nāvē ne mazāk kā 9300 cilvēku, no kuriem, iespējams, vairāk nekā puse bija bērni. Saruna par „Wilhelm Gustloff” traģēdiju un karadarbību Baltijas jūrā Otrā pasaules kara izskaņā ar vēsturnieku Valdi Kuzminu.

Ceturtā saruna par „latviešu saknēm”: no kuršiem līdz kurzemniekiem. Studijā arheologs Jānis Ciglis un valodnieks Ojārs Bušs.

Vai vajadzēja pietiekami pieklājīgi uzaicināt Krievijas prezidentu Putinu uz Osvencimas atbrīvošanas gadadienas svinībām? Vai 9. maija svinēšanu var atdalīt no staļinisma attaisnošanas un Krievijas imperiālo ambīciju forsēšanas un kā vispār mums raudzīties uz Otrā pasaules kara Eiropā noslēguma kārtējo gadadienu, saruna ar vēsturnieku un žurnālistu Igoru Vatoļinu un vēsturnieku Iļju Ļenski.