Latgolys Stude

Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pas

Par veseleibys nūzari, par saimis uorstu kasdīnu pīrūbežā, par uorsta dorba izaicynojumim, struodojūt regionā, raidejumā runojam ar saimis uorsti nu Viļakys Rutu Muraškinu, kura naseņ kai par seviškim nūpalnim Latvejis vaļsts lobā apbolvuota ar Atzineibys krystu. Pošai uorstei itys asūt vīns nu leluokūs juos dorba nūviertiejumu, 40 dorba godu gaitys nūslādzūt. Jau 20. decembrī Ruta Muraškina sovu saimis uorsta praksi nūdūd jaunai uorstei. Prūtams, naatsverams ir ari kasdīnys pacientu nūviertiejums i pateiceibys vuordi. Jei vys pīzeist, ka ogruok praksē beja vysmoz 1500 pacientu, niu pacientu skaits sasamazynoj i ir palics tik 1200. Par sovu kolegi i nūvadneicu Rutu Muraškinu, kai ari par uorstu izaicynuojumim pīrūbežā, raidejumā sovu redzīni pauž ari Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja, saimis uorste, ari Saeimys deputate Līga Kozlovska, i jaunuo saimis uorste, kura puorjem Muraškinys praksi, Sabīne Feldmane.

Itūnedeļ nūsaslēdze sabīdryskuo apsprīsšona reiceibys planam Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai 2025.–2027. godam, kas izstruoduots, kab rysynuotu svareiguokūs izaicynuojumus austrumu pīrūbežā piec Krīvejis gondreiž pyrma treis godu aizsuoktuo pylna mārūga kara Ukrainā. Vairuoku organizaceju puorstuovi planu ir kritiziejuši. Deļtuo kūpā ar VARAM vaļsts sekretara vītineicu regionaluos atteisteibys vaicuojumūs Ilzi Ošu, Augšdaugovys nūvoda dūmis izpilddirektoru i Daugovpiļs dūmis deputatu Pēteri Dzalbi, Latvejis Tierdznīceibys i ryupnīceibys kamerys Latgolys regionaluos padūmis prīšksādātuoju Ivo Dembovski i Kruoslovys rajona partnereibys puorstuovi Zani Ločmeli skaidrosim, kas ir planā, kas palics uorpusē, deļkuo vysaidu nūzaru puorstuovi i specialisti Latgolā planu skaita par populistisku, i kū taidā atteisteibys planā vystik byutu juoīlīk, kab tys īkustynuotu pīrūbežu.  

Pošvaļdeibu vieliešonys jau piec pusgoda, 2025. gods junī, bet Latgolā jau niu var sajust prīškvieliešnu vāsmys – suoc rūseitīs vacuos partejis, nūteik apsavīnuošona i iz horizonta pasaruoda ari jaunys partejis. Par politiskū viļņuošonūs Latgolā pyrma gaidomūs pošvaļdeibu vieliešonu saruna ar politologim i politikys vāruotuojim. Raidejumā pīsadola Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta direktore profesore Anita Stašulāne, Reigys Stradeņa universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis docātuoja Lelde Metla-Rozentāle i politologs Juris Rozenvalds.

Patriotu nedelis nūskaņā, sagaidūt vaļsts svātkus i pīminūt cylvākus Ukrainā, kuri jau tyukstūša dīnu nūtur froņtis lineju sovā zemē karā pret Krīveju, saruna ar paleidzeibys kusteibys „Twitter konvojs” koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Reigys pilī Laura sajims vaļsts leluokū apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordeni. Laura dzymuse Preiļūs i pabeiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju, vāluok studiejuse Latvejis Universitatē ekonomiku, struoduojuse apzaļumuošonā – vadejuse dorbus Mežaparka estradis byuvnīceibys procesūs, pīsadalejuse Kemeru parka rekonstrukcejā, tok niu jau catūrtū godu atteista ari sovu uzjāmumu „Landscape Construction”, i par leluokū lapnumu sauc Uzvarys parka rekonstrukceju. Paraleli vysu laiku kai Krīveja aizsuoce pylna mārūga karu Ukrainā, Laura ar sovu laiku i energeju paleidziejuse ari ukrainim, pīsadolūt Twitter konvoja kusteibā. „Atguodoju tū dīnu cīši labi. Suocēs kars, vysi bejom taidā drupeit panikā. Pyrmais – ruodejuos, ka tys var atīt ari da myusu. Es dūmuoj

„Mums juosuoc dūmuot par tū, kab sabīdreiba palīk aktivuoka”, kai vīnu nu golvonūs mierku par aizvadeitajā nedeļā nūtykušū drūšeibys forumu Kruoslovys nūvoda Indrā nūsauc tuo organizātuoja Kruoslovys rajona partnereibys puorstuove Zane Ločmele. „Kab vaira mes kotrys dareitu, ryupātūs par sevi, dūmojūt ari par pošvaļdeibu i vaļsti.” Kai ūtru svareigu aspektu vītejuos navaļstiskuos organizacejis, kas ir ari iniciatori itam pasuokumam pošā Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežā, atzeist vajadzeibu pīrūbežam pīsaisteit storptautiskūs i nacionalūs ekspertu viereibu. Dzeivuotuojim ite iz vītys pīrūbežā juonūjam sprīdze, ka par jim itymā geopolitiski sarežgeitajā laikā ir aizmiersts, i ka ite nav drūsai. „Muna drūšeiba i sarunuos ar cylvākim asu saprotuse, ka kūpīnys nūtureiba veidojās nu tuo, cik cylvāks ir informāts, cik cylvāks ir īinterasāts izzynuot kaidu informaceju, skaidrys, ka par reizi juorunoj i par tū, voi informacejis ir gona.” Zane Ločmele, kai drūšeibys foruma Indrā reikuotuoja skaita, ka dzeivuot viņ dažus

Itūreiz runojam par Krīvejis ītekmi caur kulturu iz pīrūbeža dzeivuotuoju pruotim  i Latgolys sabīdreibu. Napaseņ Rēzeknē i Daugovpilī beja planavuots Kīvejis komika Valerija Ponamorenko pasuokums, kas vys tik nanūtyka, tai kai muokslinīks eisi pyrma koncertu tyka īkļauts Latvejai navālamūs personu sarokstā. Raidejumā vaira par tū, kai iz prīšku nūvērst Latvejai navālamu cylvāku īspiejamū tikšonu iz myusu kulturys īstuožu skotivu, voi mums pošim i pošvaļdeibu īstuožu vadeituojim ir skaidri riski, i voi ir skaidrys, kai tūs nūvērst. Sarunā pīsadola Rēzeknis pošvaļdeibys Nacionalūs bīdreibu kulturys noma direktore Svetlana Semeņaka, Daugovpiļs pošvaļdeibys īstuodis „Vīneibys noms” vadeituoja Diāna Soldāne, sabīdriskuo aktīviste Vladislava Romanova, Daugovpiļs Universitatis lektors i politiskūs procesu vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs.

Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministris Ingys Bērzinis (JV) laikā vīnā nu Latgolys vaļstpiļsātu – Rēzeknē – par vysaidim finanšu puorkuopumim vysa pyrma atstateits bejušais dūmis vadeituojs Aleksandrs Bartaševičs, piečuok atlaista ari vysi dūmis deputati. Niu jau gondreiž četrus mienešus Rēzeknē dorbojās ministrejis īlyktuo pagaidu administraceija. Tymā pošā laikā Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai taisa jaunu reiceibys planu tyvuokajim godim, deļtuo ka pyrmuok izstruoduotais atzeits par švaku i nakonkretu. Reiceibys planu Latgolā gaida jau lobu laiku, tys paredz prīšklykumus pīrūbeža izaicynuojumu rysynuošonai, kuru nav mozums. Par planu, Rēzeknis pagaidu administracejis dorbu i cytom Latgolys pošvaļdeibu aktualitatem sarunā ar Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministri Ingu Bērziņu (JV).

Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu  par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok

Sieleja taipat kai Latgola ir vīna nu Latvejis viesturyskūs zemu. Tikū kai Jākubpiļs nūvoda Vīseitē aizvadeits niu jau 11. Sielejis kongress, kur apsprīsti Sielejis ekonomiskuos atteisteibys, drūšeibys i  piļsūniskuos leidzdaleibys, kai ari kulturpolitikys vaicuojumi, turpynojūt i atteistūt dialogu storp Sielejis vītejom kūpīnom, bīdreibom, pošvaļdeibom i vaļsti. Pasuokumā dasadaleja kai sieļu aktivisti, tai politiki, puļcejūt ap 300 daleibnīku. Sielejai ītamā šaļtī ir sovs apstyprynuots karūgs i gierbūņs, taipat ir sova Vaļsts kulturkapitala fonda programa, tok aktivī sieli grib ari sovu vieleišonu apgobolu i plānuošonys regionu. Par tū, kas niu svareigs Sielejai i sielim, sarunā ar Paula Stradiņa Kliniskuos universitatis slimineicys Sirds kirurgejis centra vadeituoju, Sielijas kongresu aizsuoceja – akademika Jāņa Stradiņa dālu, Sielejis kongresa organizatoru Pēteri Stradiņu, Latvejis Universitatis docentu i juristu, Sielejis kongresa organizatoru Jāni Plepu, i Sielejis navaļstiskuo sektora aktivistis – bīd

Kai īrosts, oktobra suokumā piec Apvīvuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejis (UNESCO) iniciativys jau 30 godu atzeimej Storptautyskū školuotuoju dīnu i, atbolstūt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča vierzeitū ideju, Saeima itūpavasar lēme Školuotuoju dīnu iz prīšku atzeimēt konkretā dīnā – 5. oktobrī. Deļ tam itūreiz par školuotuoju kasdīnu, izaicynuojumim, dorbu pastuoveigā depopulacejis susātivī, latgalīšu volūdys vītu i lūmu školā i cytom izgleiteibys jūmā aktualom temom runojam ar Rībeņu vydsškolys viesturis, socialūs zineibu i geografejis školuotuoju Āriju Puduli i Viļānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys, latgalīšu volūdys, kai ari Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuoju Anitu Vulāni, kas tikū par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu. Jei ir ari pyrmuos Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīk

Itūreiz raidejumā runojam par uzjiemiejdarbeibys izaugsmis īspiejom Latgolā. Kai suokt sovu biznesu, kur uzjiemiejim meklēt atbolstu i finaņsis, kai atteisteit eksportu, i voi cytus var īdvesmuot jau asūšūs uzjiemieju veiksmis stuosti, par tū pīredzē daleisīs jaunī uzjiemieji, kuri sovys biznesa idejis eistynuot suokuši viņ pyrma puora godu, tok jau ir zynomi na tik Latgolā, bet ari cytūs Latvejis nūvodūs, i ari uorzemēs. Raidejumā pīsadola Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys (LIAA) puorstuovnīceibys Rēzeknē vadeituoja Skaidrīte Baltace, uzjiemieja, individualuo komersaņte Jūlija Danilina (IK Healthy Snacks), zeimyna GRIKSI izveiduotuoja nu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta, i uzjiemiejs Oskars Maculevičs, kopejis grauzdātovys KUUP COFFEE saiminīks nu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta i Rēzeknis kulturvītys “Rancāna pogolms” leidzautors.  

Ir īsasuocs jauns vuiceibu gods. Tys taipat kai pārņ īsazeimoj ar mierktīceigu školu i vysys izgleiteibys sistemys puorīšonu tik iz vaļsts volūdu voi vīnuotū školu. Puorīšona vuiceibom tik latvīšu volūdā suocēs pārnejā godā, kod vaļsts volūdā piļneibā puorguoja bārnuduorzi i 1., 4. i 7. klasis. Nu ituo gods 1. septembra vuiceibys tik vaļsts volūdā aizsuokuši 2., 5. i 8. klašu školāni, bet nu 2025. gods 1. septembra – ari 3., 6. i 9. klasis. Kaidi sacynuojumi piec īprīškejuo gods obejuos leluokajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, kur, kai zynoms, vysā daudznacionals dzeivuotuoju sastuovs, par tū sarunā ar Rēzeknis Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja vītineicu Lindu Gevaļu, Rēzeknis pyrmaškolys izgleiteibys īstuodis “Namiņš” vadeituoju Ilgu Karpovu, Daugovpiļs Vaļstspiļsātys vydsškolys direktoru Ilmāru Zučiku i Daugovpiļs izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Marinu Isupovu.

Nu 3. septembra da 8. oktobra vysā Latvejā nūteik Nacionalūs bruņuotūs spāku organizātuos vysu aptvarūšuos vaļsts aizsardzeibys vuiceibys “Namejs 2024”, kur pīsadola karaveiri i zemissorgi nu vysu Nacionalūs bruņuotūs spāku vīneibu, tūs vydā vaļsts aizsardzeibys dīnasta karaveiri, rezervis karaveiri i sabīdruotūs bruņuotūs spāku karaveiri. Vīna aktivuo vuiceibu faze Latgolā i pīrūbežā ir paguojuse, vēļ vīna prīškā. Raidejumā plotuok par militarajom vuiceibom, par sacynuojumi, kai ari par Krīvejis drona nūkrisšonu Rēzeknis nūvodā itūs vuiceibu laikā. Sarunā pīsadola: Sauszemis spāku Mehanizātuos kuojinīku brigadis komanders pulkveds Oskars Kudlis Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. Kuojinīku Bataļjona viersinīks majors Vilnis Ludboržs, 32. Kuojinīku Bataļjona zemissardze Jete Kļaviņa.

Četrpadsmit godus atpakaļ novadpētnieks entuziasts Māris Rumaks izveidoja un prezentēja tā saukto Latgales karogu. Karogs samērā ātri kļuva populārs vietējās sabiedrības vidū, to sāka lietot arī novadu pašvaldības svētkos un izkarot pie ēkām. Oficiāli gan tas netika apstiprināts, kā iemesls tam tika norādīts neatbilstošs ģerbonis uz zilibaltā fona. Kā savulaik skaidroja Valsts Heraldikas komisija, šo sudraba grifu ar kroni uz sarkana fona 16. gadsimtā lietoja Pārdaugavas hercogiste, kurā ietilpa arī Latgale, taču šobrīd tam nav nekādas saistības ar vēsturisko novadu. Vēl 2017.gadā Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei virzīt uz oficiālu apstiprināšanu karogu bez šī ģerboņa. Un pērn, 2023.gada aprīlī ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu, valsts prezidents Egils Levits tumši zilo karogu ar baltu svītru pa vidu, bez sākotnēji lietotā ģerboņa apstiprināja par Latgales vēsturiskās zemes karogu. Lai arī ir pagājis jau pusotrs gads, joprojām