Neakad?miski

60. gadu populārās mūzikas ritmus šoreiz iedzīvina britu roks, ritmblūzs, psihedēliskais roks, protestu mūzika, folkroks... 1960. gados mūzikas vidē bieži tika dzirdēta frāze "britu invāzija" - tā aprakstīja daudzās britu rokgrupas un popmāksliniekus, kuri tieši šajā laikposmā uzplauka un guva lielus panākumus visā pasaulē. Sešdesmitajos gados liela nozīme bija arī ritmblūzam un ierakstu studijai Motown Sound. Šiem abiem lielumiem bija nozīmīga loma afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustībā. Ierakstu studijas mākslinieku muzikālie, kā arī biznesa panākumi veicināja segregācijas šķēršļu nojaukšanu. Paralēli “britu invāzijai” un ritmblūzam mūzikas arēnā uzdarbojās arī psihedēliskā mūzika, kas tika sasaistīta ar hipiju kontrkultūru un halucinogēno narkotiku lietošanu. Mūzika tika radīta ar nolūku "uzlabot" klausītāju pieredzi, kuri lieto LSD vai citas apbreibinošas vielas. Folkroks kā populārs žanrs parādījās sešdesmito gadu vidū. Lielākoties to ietekmēja protestu kustības, kas tieši 60. gados bija jo aktīvas

5. aprīļa neakadēmiskajās minūtēs jau tikāmies ar trio Vein no Šveices un Viļņas džeza orķestri, kuru kopā muzicēt bija aicinājis Ukmerģes sitmainstrumentu festivāls. Tālab no festivāla noslēguma koncerta, kas 2016. gada 13. martā skanēja Ukmerģes kultūras centrā, pirmo daļu jau esam noklausījušies. Šodien mūsu uzmanībai - koncerta otrā daļa, kurā kopā ar Vein un Viļņas džeza orķestri muzicē Brazīlijas džeza mūziķis Ze Koujače (Zé Kouyate). Vein sastāvā muzicē pianists Maikls Arbencs, kontrabasists Tomass Lēns un sitaminstrumentālists Florians Arbencs. Mūziķi ir akadēmiski izglītoti un pēc studijām nolēmuši doties džeza virzienā. Vein spēlē pārsteidzoši apvienojas akadēmiskā izglītība ar džeza  tradīcijām. Trio vairākkārt muzicējis arī Latvijā, katru reizi pārsteidzot ar jaunām stilistiskām spēlēm. Aicinām noklausīties 5. aprīļa raidījumu "Neakadēmiski", kurā rodama gan trio Vein koncerta 1. daļa, gan saruna ar Maiklu Arbencu.

Gaidot Ziemassvētkus, "Klasikas" neakadēmiskajā laikā ieklausāmies Jāņa Lūsēna Ziemassvētku melodijās no 1997. gadā klajā laistā albuma "Šai svētā naktī". Dziesmas ar Valdas Moras, Aspazijas, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes, Paulīnas Bārdas, Viļa Plūdoņa un Leonīda Breikša dzeju dziedās Ieva Akuratere, Maija Lūsēna, Ilga Reizniece, Jānis Lūsēns (juniors) Niks Matvejevs un Zigfrīds Muktupāvels. Pie taustiņinstrumentiem - pats Jānis Lūsēns.

Parīzes bohēmai pēc Otrā pasaules kara bija nepieciešami jauni varoņi. Kāds, kas varētu iemiesot pēckara mirdzošās kafejnīcu sabiedrības filozofiju. Un par tādu kļuva dziedātāja un aktrise Žiljeta Greko...

Šoreiz "Klasikas" neakadēmiskajā laikā piedāvājam kanādiešu dziedātājas Holijas Koulas (Holly Cole) albumu Temptation, kas klajā laists 1995. gadā. Holija Koula (1963) dzimusi muzikālā ģimenē: viņas vecāki bijuši akadēmiski izglītoti mūziķi, bet brālis aizrāvies ar džezu. Viņi visi spēlējuši klavieres un dziedājuši. Kamēr vairums Koulu ģimenes kaimiņu vakarus vadījuši, šķirstot TV programmas, Koulu ģimene spriedusi, kādu dziesmu vislabāk uzdziedāt... Visbiežāk dziedātāja uzstājas kopā ar savu trio, kurā Koulas samtaino balsi papildina basists Deivids Pilčs un pianists Ārons Deiviss. Savam repertuāram viņi labprāt izvēlas pazīstamas un mīļas džeza klasiķu melodijas, pārveidojot tās savā versijā. Holija neslēpj, ka parasti, izvēloties dziesmu, vispirms tajā mēģina saskatīt pašu būtiskāko, tāpēc viņas interpretācijās visu nosaka teksts, jo tas taču ir katras dziesmas pamats, galvenais stāsts. "Ja tas ir īpaši labs, man tīk dziedājumu palēnināt un vārdus it kā izgaršot, tāpēc rezultātā rodas kas gluži jauns un

Šodien, 5. decembrī, 68. dzimšanas dienu svin pasaulslavenais katalāņu tenors Hosē Karerass! Tāpēc "Klasikas" neakadēmiskajā laikā klausāmies ierakstus no 2002. gadā izdotā albuma Malinconia d'amore. 1946. gada 5. decembrī Spānijā, Katalonijas provincē dzimušā tenora vārds paskaidrojumus neprasa. Mecenāts, dažādu universitāšu un akadēmiju goda doktors, ekspansīvs futbola fans. Hosē Karerasa koncerts - tie allaž ir svētki īstiem mūzikas un mākslas cienītājiem! Neskaitāmas operas, muzikālas izrādes un mūzikli, sākot ar "Bohēmu" un "Tosku", līdz pat "Vestsaidas stāstam", kurās piedalījies Hosē Karerass, guvušas milzīgus panākumus un izpelnījušās kritiķu sajūsmu. Tomēr spilgtākās dziedātāja radošās dzīves lappuses saistītas ar pasaules trīs varenāko tenoru — Hosē Karerasa, Lučāno Pavaroti un Plāsido Domingo kopīgajiem projektiem. Šos radošās draudzības mirkļus Karerass atcerēsies visu savu dzīvi...  

Šoreiz "Klasikas" neakadēmiskajā pusstundā ieklausīsimies slavenā amerikāņu mūziķa Nata Kinga Kola meitas - šarmantās amerikāņu dziedātājas Natālijas Kolas (Natalie Cole) ierakstos no 2002. gadā klajā laistā albuma Ask a Woman Who Knows. Jau no agras bērnības sava slavenā tēva vadībā Natālija bijusi iesaistīta džezā, un patiesībā viņai nav arī bijis īpašas izvēles: jau 11 gadu vecumā viņa piedalījusies tēva veidotā Ziemassvētku albuma ieskaņojumā, un kopš tā laika arī sākusi uzstāties. Lai gan dziedātāja allaž lepojusies ar savu tēvu, savas karjeras sākumā Natālija nevēlējās tikt asociēta tikai ar saviem radurakstiem, tāpēc viņas izpildītā mūzika sākotnēji ieguva R'n'B un populārās mūzikas vaibstus, piesaistot daudzu jo daudzu producentu uzmanību, pašai Natālijai vairākkārt izpelnoties arī labākās R'n'B dziedātājas titulu. Lai arī dzīves ceļš Natāliju savulaik aizvedis ne tikai uz greznām skatuvēm, bet arī atskurbtuvēm un narkomānijas perēkļiem, 90. gados mūziķe atgriezās pie tēva mūzikas aranžēšanas un at

"Klasikas" neakadēmiskajā laikā šoreiz klausāmies vokālā džeza ansambļa žanra pionierus - četru melnādainu vīru vienību no Virdžīnijas The Golden Gate Quartet, kas pagājušā gadsimta 30. un 40. gados aizsāka ko jaunu un nebijušu: afroamerikāņu gospeļu dziedājumus izdziedāja ne vien dievnamos, bet arī uz koncertskatuves. Kvarteta dibināšanas laiks datēts ar 1931. gadu, kad četri jauni Virdžīnijas koledžas studenti, auguši reliģiozās ģimenēs un līdz matu saknēm iemīlējušies mūzikā, nodibināja vokālo kvartetu. Sākotnēji uzstājušies vietējās baznīcās un radiostacijās, vēlāk iekarojuši visas pasaules klausītāju un skatītāju simpātijas, savam izvēlētajam mūzikas stilam paliekot uzticīgi līdz pat jaunajam gadu tūkstotim (1959. gadā grupa emigrējusi uz Franciju). Teicams humors, izcila balsu saskaņa, pāri plūstošs optimisms, skatuves harsima un enerģētika raksuro ikvienu no The Golden Gate Quartet dziedātajām dziesmām.

Lielbritānijas lepnums – multinacionālais vokālais kvartets Il Divo – uzskatāms par ideālu piemēru, kura žanriskajā stilistikā izcili augstā līmenī apvienojas mūsdienu operas, teātra un popmūzikas iezīmes. Kvarteta sastāvs nudien savdabīgs: tajā dzied spānis Karloss Marins, amerikānis Deivids Millers, francūzis Sebastians Izambars un šveicietis Urss Būlers. Visi kopā viņi uzstājušies pasaules labākajās koncertzālēs, devušies vērienīgās koncertturnejās un viņu panākumi patiesi ir apbrīnas vērti – grupas kontā ir 150 zelta un platīna balvas 33 valstīs! Ansamblis arī pārdevis 26 miljonus savu albumu kopiju, bet 2011. gadā tika atzīts par uzvarētāju Music Awards Classical Brit Awards nominācijā "Mākslinieks  vai desmitgades kolektīvs". Viņu multiplatīna debija Il Divo (2003) un nākamie albumi Ancora (2005), Siempre (2006), ko piedāvājam noklausīties šoreiz, kā arī un Promise (2008) ieguvuši pirmās vietas 50 valstu nacionālajās mūzikas aptaujās, sasniedzot lielu pārdošanas apjomu. Kritiķi un klausītāji ir vieni

"Klasikas" neakadēmiskajā laikā klausīsimies zviedru džeza trombonista Bjērna Samuelsona (Björn Samuelsson, 1976) ieskaņojumus. Mūziķis pēc diviem gadiem svinēs 40. dzimšanas dienu un šobrīd tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem sava instrumenta meistariem Zviedrijā. Tur spēlējis gan Stokholmas džeza orķstrī, gan Magnusa Lindberga bigbendā, gan arī citos kolektīvos, uzstājoties gan mājās, gan citviet pasaulē. Šodien novērtēsim viņa spēli mazākā sastāvā albumā Jazz Formation, kas ieskaņots 2005. gadā.

Neakadēmiskajā pusstundā "Klasika" jau atkal aicina ieklausīties burvīgās amerikāņu izcelsmes Lielbritānijā dzīvojošās džeza dziedātājas Steisijas Kentas (Stacey Kent) balsī. Šoreiz tā skan albumā Raconte-moi, ko ierakstu kompānija Token Production klajā laidusi 2010. gadā. Albumā iekļautas dziesmas tikai un vienīgi franču valodā. Starp citu, ķēriens uz valodām 1968. gadā dzimušo Steisiju mudinājis tās studēt padziļināti - dziedātāja apguvusi arī itāļu, vācu un portugāļu valodas, taču ar franču šarmu viņu saista sirsnīgas bērnības atmiņas. Proti, viņas vectēvs savulaik vairākus gadus dzīvojis Parīzē, un vēlāk, nostalģisku atmiņu vadīts, visu francisko mācījis arī mazmeitai. Šarla Bodlēra poēmas viņa runājusi jau tad, kad vēl nav sapratusi, par ko tajās vēstīts. Nonākt pie albuma Raconte-moi Steisiju pamudinājusi tikšanās ar leģendāro franču dziedātāju Anrī Salvadoru (1917-2008) kādā no franču televīzijas pārraidēm. Kopā ar Steisiju šajos ierakstos muzicē Greiems Hārvijs (Graham Harvey, klavieres), Džons Par

Deep-house / techno / ambient jeb vienkārši norvēģu džeza meistars Bugge Veseltofts (Bugge Wesseltoft, 1964) - plaša spektra mākslinieks, kurš nepārtraukti meklē jaunu skanējumu savai mūzikai. Bugge ir pianists, producents, komponists un izpildītājs, kurš ar savu mūziku guvis popularitāti ne tikai Norvēģijā, bet arī pasaulē. "Nav pasaulē tādu mūziķu vai mākslinieku, kurus nebūtu iedvesmojis kāds cits. Pats galvenais tomēr ir ļaut šai iedvesmai attīstīties un pieņemt jaunas, unikālas izpausmes formas. Tas vienmēr it bijis mans galvenais mērķis – atrast savu skanējumu. Es negribu būt kārtējais atdarinātājs: tam nesaskatu nekādu jēgu," atzīst Bugge. "Klasikas" neakadēmiskajā laikā klausāmies ierakstus no viņa plaši pazīstamā albuma New Conception of Jazz. Darbs pie šī projekta sācies jau 1995. gadā, lai diska formātā dienasgaismu ieraudzītu 1998. gadā. Tas apvieno džeza, house, tehno, improvizācijas un dažādu trokšņu elementus un savā ziņā aizsāk unikālus skaņas meklējumus. Mūziķis ir izveidojis arī pats sa

"Klasikas" neakadēmiskajā pusstundā ieklausāmies itāļu dziedātājā Fabricio de Andrē (Fabrizio de Andre), kurš pasaulē nācis 1940. gada 18. februārī, bet mūžībā devies 1999. gada 11. janvārī, Itālijai zaudējot vienu no saviem mīļākajiem dziesminiekiem. Savas izslavētās balādes viņš rakstījis jau kopš padsmitnieka vecuma, iedvesmojoties gan no viduslaiku trubadūru mūzikas, gan sava elka - francūža Žorža Brasēna (Georges Brassens, 1921–1981), kurš slavu ieguva ar savām dzejas rindām, ģitārspēli un lielisku vokālo izpildījumu. Vēl de Andrē autoritāšu saraksta augšgalā bijis gan Leonards Koens, gan Bobs Dilans.

Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour, īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans, 1924) - armēņu izcelsmes franču dziedātājs; viens no Francijas lepnumiem un pasaules ilglaicīgākajiem, populārākajiem dziedātājiem. Neliela auguma, taču unikāla tenora īpašnieks. Filmējies vairāk nekā sešdesmit kinofilmās, sacerējis apmēram tūkstoti dziesmu dažādās valodās (franču, angļu, itāļu, spāņu, vācu valodās) un pārdevis vairāk nekā 100 miljonus ierakstu... No 2009. gada Aznavūrs ir Armēnijas vēstnieks Šveicē un ANO. Aznavūrs dzimis 1924. gadā emigrantu ģimenē Parīzē, deviņu gadu vecumā (!) pametis skolu un sācis uzstāties. Pazīstams viņš kļuva 1946. gadā, kad Aznavūru ievēroja Edīte Piafa un uzaicināja kopīgā koncerttūrē pa Franciju un ASV. Dažādos laikos dziedātājs uzstājies kopā ar Fredu Astēru, Andrea Bočelli, Bingu Krosbiju, Reju Čārlzu, Bobu Dilanu, Laizu Minelli, Džošu Grobanu, Širleju Besiju, Hosē Karerasu, Lauru Pauzīni, Nanu Muskuri, Hulio Iglesiasu, Mireju Matjē, Lučāno Pavaroti, Plasido Domingo, Siselu Kirkebū