Rta Intervija

Latvijā milzīgi pieaudzis pieprasījums pēc bērnu un jauniešu psihologu un psihiatru palīdzības. To intervijā Latvijas Radio atzina Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Viņš teica, ka dažādu psihisko traucējumu izplatība palielinās ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Latvijā šādas palīdzības pieejamība ilgstoši bijusi un joprojām ir ierobežota. Pēdējā laikā mazinājušies aizspriedumi, un jaunieši arvien mazāk kautrējas meklēt palīdzību. Bērnu psihiatrijas klīnikā pērn konsultāciju skaits palielinājies par trešdaļu. Kā norādīja Bezborodovs – jaunieši pie speciālista nonāk jau akūtā stāvoklī – ar depresiju un paškaitējuma uzvedību.

Aņa, pusaudze no pavisam parastas Maskavas ģimenes, bija vides aktīviste. Tāpat kā līdzīgi domājoši jaunieši Latvijā, viņa vēlējās skaistu nākotni savai valstij un visai planētai. Internetā satiktie draugi rosināja arī uz politiskām diskusijām par Krievijā arvien spēcīgāk jūtamo diktatūru. Tad uzradās kāds vīrietis, kas jauniešus mudināja vēl asāk kritizēt režīmu, noīrēja telpu sapulcēm. "Jaunais diženums" – tā sauca viņu grupu – nezināja, ka tā ir provokācija, kam 2018. gada martā sekos aresti un apvainojumi terorismā. Aņai plašie aktīvistu protesti un rezonanse Krievijā ļāva izkļūt no cietuma, kur citiem grupas dalībniekiem jāpavada līdz pat astoņiem gadiem. Sasniedzot pilngadību, viņa apprecējās ar aktīvistu Konstantīnu Kotovu, kas rīkoja protestus "Jaunā diženuma" aizstāvībai. Režisores Annas Šišovas uzņemto filmu par Aņu šonedēļ rādīja Rīgā, festivālā "ArtDocFest". Filmas "Jaunais diženums" komponists ir latvietis Kārlis Auzāns. Šišova bija atbraukusi uz Rīgu no Izraēlas, uz kurieni pirms gada bija spi

Gruzijā plašus protestus izraisījušais likumprojekts par „ārvalstu aģentiem” apliecina valdošās partijas „Gruzijas sapnis” izdabāšanu Krievijas interesēm un valsts attālināšanos no integrācijas Eiropas Savienībā un NATO. Tā uzskata bijušais Gruzijas vēstnieks ASV un vairāku respektablu domnīcu līdzstrādnieks Batu Kutelija, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē Tartu.

Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma pērn 24.februārī Ukrainā apzināti vairāk nekā 70 tūkstoši kara noziegumu, ko pastrādājuši Krievijas armijas pārstāvji. Tās ir civiliedzīvotāju slepkavības, izvarošanas, spīdzināšanas, laupīšanas un deportācijas, kas īstenotas no okupētajām teritorijām. Kā ukraiņiem sokas ar kriminālvajāšanu šajos noziegumos - par to nedēļas nogalē Ukrainas pilsētā Ļvivā notiekošajā konferencē “Vienoti par taisnīgumu” Ukrainas ģenerālprokuratūras Kara noziegumu departamenta vadītāju Juriju Belousovu izvaicāja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.

„Iedzīvotājiem būs par savām mājām jāparūpējas. Visi gadījumi ir līdzīgi”, tā par pilsētas dzīvojamā fonda situāciju Latvijas Radio sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņš sacīja, ka patlaban Valdemāra ielā veido tuneļus drošai gājēju kustībai. Staķis arī norādīja, ka iedzīvotājiem ir jābūt atbildīgiem un jārīkojas, lai situācija nekļūtu traģiska, kad jāiejaucas no malas. Staķis arī teica, ka Uzvaras parka pirmā pārbūves kārta, sakopjot teritoriju pēc okupekļa nojaukšanas, varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro. Parku iecerēts veidot kā aktīvas atpūtas vietu, un tuvākajā laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar detalizētiem attīstības plāniem. Staķis teica, ka jau pavasarī būvnieki parkā sāks darbus, un 9.maijā tur "ar garantiju" joprojām būšot būvdarbus ierobežojošs žogs.

Nesenie notikumi kultūrā – gada aktrises Marijas Luīzes Meļķes atteikšanās no "Lielā Kristapa" balvas, situācija Ogres Vēstures un mākslas muzejā, sabiedrībā raisa diskusijas par to, kādas ir kultūras un varas attiecības, un kā ir jārīkojas māksliniekam – klusēt vai tomēr sabiedrību uzrunāt. Par aktuālajiem notikumiem Latvijas kultūrā, kultūras un varas attiecībām, un kā šādās situācijās jārīkojas māksliniekiem sarunā ar Latvijas Radio spriež Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Lauksaimnieku streikošana kā reakcija uz piena cenu kritumu nepalīdzēs, norāda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Ir vajadzīgs pasākumu kopums, kā palīdzēt saimniecībām. Paši piena ražotāji, atbildīgās organizācijas un ministrija šobrīd domā, kā stabilizēt piena tirgu. Viens no risinājumiem ir ātra naudas izmaksa, kas šogad pienākas nozarē strādājošajiem.

Reorganizējot skolu sistēmu Latvijā, ir jāņem vērā demogrāfijas situācija, intervijā Latvijas Radio norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība). Šobrīd ir 55 skolas, kur ir apvienotās klases un esot aplami domāt, ka tā var gūt kvalitatīvu izglītību un veicināt ekonomiku valstī.

Tiesu vara ir neatkarīga, tomēr vairākos gadījumos piespriestie sodi varēja būt bargāki, intervijā Latvijas Radio atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume. Straume norāda, ka korupcijas apjoms Latvijā samazinās un tā esot laba tendence. Klajā nācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārskats par 2022.gadu. Sākti 32 kriminālprocesi un izbeigti 10 procesi. Visvairāk kriminālprocesu birojs ierosinājis saistībā ar prettiesisku rīcību valsts un pašvaldību institūciju darbībā. Nemainīga tendence ir arī noziedzīgi nodarījumi finanšu sektorā.

Ķīna, gan pretēji savām interesēm, gan savās interesēs, šobrīd ir kļuvusi par daudz redzamāku starptautisko attiecību dalībnieci. Tas noticis kopš kara Ukrainā. To Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece, Āzijas pētniecības programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Ķīnā šodien, 28. februārī, valsts vizītē ierodas Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Pētniece vērtē, ka šī vizīte ir zināma veida signāls. Tas ir mēģinājums pacelt sevi augstākā pakāpē starptautiski.

Autotransporta direkcija (ATD) šobrīd padziļināti vērtē, vai, pārtraucot līgumus ar atsevišķiem pasažieru pārvadātājiem, varēs saglabāt autobusu kustību kā līdz šim un no tā necietīs Latvijas iedzīvotāji, tā Latvijas Radio pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Atgādinām, ka Autotransporta direkcija paudusi gatavību pirms termiņa izbeigt noslēgtos līgumus ar kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu reģionālo autobusu maršrutu tīklā brīdī, kad Konkurences padomes lēmums būs kļuvis galējs, neapstrīdams un nepārsūdzams. Tajā pašā laikā Autotransporta direkcija pauž gatavību celt prasību pret Konkurences padomes lēmumā minētajiem uzņēmumiem par zaudējumu kompensāciju 10% apjomā no iepirkuma līgumā noteiktās pakalpojuma cenas, kas veido aptuveni 3 miljonus eiro par katru līguma darbības gadu.

Februāra sākumā Rīgā pēc humānās palīdzības kravas bija ieradies atbalsta iniciatīvas "Support Azov" pārstāvis Jaroslavs Soloduha. Viņš Ļvivā koordinē arī medicīniskās palīdzības saņemšanu, ko tālāk nogādā Ukrainas frontē. Bez palīdzības kravu loģistikas darbiem, Jaroslavs aizvadīta gada laikā arī palīdzējis no frontes evakuēt cietušos karavīrus, kā arī no izpostītām vietām izvest iedzīvotājus. Par šīm situācijām un viņa pieredzēto plašāk sarunā ar "Support Azov" pāsrtāvi Jaroslavu Soloduhu.  

Pašlaik un vēl vismaz kādu laiku tuvākajā nākotnē Ukrainai būs tikai aizsardzības pozīcijas, turklāt Krievija sāks mēģināt iznīcināt militārās palīdzības piegāžu ceļus. To Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma gadadienā Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs. Pašreizējais klusums kara zonā ne-esot pārsteigums, un Krievijas pilna apmēra ofensīva esot sagaidāma pavasarī, jo Krievija mēģināšot attaisnot savas līdzšinējās neveiksmes.

Latvijas iedzīvotāji Ukrainai gribēja palīdzēt jau dažas stundas pēc kara sākuma, un pirmās nedēļas laikā Latvijas sabiedrība saziedoja vienu miljonu eiro. Tā intervijā Latvijas Radio teica "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. Līdz šim Ukrainai ziedoti jau ap 19 miljoniem eiro, un tas rāda mūsu sabiedrības ne tikai morālo, bet arī materiālo atbalstu kara šausmās nonākušajiem ukraiņiem, teica Rūta Dimanta. Tuvu miljonam eiro ziedots tieši bērnu atbalstam, par ko bija arī sabiedrisko mediju akcija "Dod 5!"

Kara fronte Ukrainā ir arī Latvijas aizsardzības līnija. To Latvijas Radio atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no „Nacionālās apvienības”. Gada laikā kopš kara sākuma Latvijas aizsardzības spējas, neraugoties uz būtiskiem munīcijas un citu resursu ziedojumiem Ukrainai, nav mazinājušās, turklāt arī militārajām precēm ir derīguma termiņi, tāpēc tās labāk likt lietā, kur tiešām nepieciešams - uzsvēra Mūrniece. Viņa arī apgalvoja, ka sākusi revīziju aizsardzības nozares iepirkumos, par kuriem sabiedrībai ir radušās šaubas, sevišķi augoša un slepeni tērēta budžeta apstākļos.

Ukrainai šobrīd kritiskākais resurss ir laiks. To intervijā Latvijas Radio Minhenē notiekošās drošības konferences laikā sacīja Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Viņš skaidroja, ka Ukrainas resursi karā ir ierobežoti, tādēļ ir būtiski karu noslēgt šogad. Rietumu atbalsts palīdz šo mērķi sasniegt, taču birokrātija palēnina palīdzības ātrumu, kas Ukrainai katru dienu maksā arvien jaunas dzīvības. Ar spīkeru sarunājās Rihards Plūme un Dānijas laikraksta „Berlingske” žurnāliste Solveiga Jensena.

Ilūzijas par Krieviju kā uz sadarbību vērstu partneri ir zudušas, un tas ir vairojis Rietumu saliedētību. Tas ir viens no secinājumiem Minhenes drošības konferencē. Kā Latvijas Radio teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, šobrīd ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija ir agresors, tā ir veikusi katra noziegumus un tai ir jāsaņem sods. Otrs būtisks secinājums drošības konferencē saistīts ar pastāvīgas palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo kara gads ir parādījis, ka tam nebūs ātra risinājuma. Un, treškārt, drošības riski ir jāskata daudz plašāk nekā tikai Krievijas kontekstā, teica Ozoliņa.

Vitālijs Manskis ir Putina opozicionārs, kurš Krieviju pameta jau pirms astoņiem gadiem, pēc Krimas aneksijas. Tur viņam bija veiksmīga producenta karjera lielākajos televīzijas kanālos, taču Ukrainā dzimušais režisors, piekļūdams varas spicei, izlēma par labu režīmu atmaskojošu filmu uzņemšanai. „Putina liecinieki”, „Gorbačovs. Paradīze” un „Saules staros” – dokumentāls stāsts par Ziemeļkorejas realitāti – ir pasaules slavu iekarojusī Manska zelta klasika. Iespējams, tagad tai piepulcēsies kopā ar ukraiņu režisoru Jevhenu Titarenko tapusī filma „Austrumu fronte”, ko 24.februārī pirmizrādīs Berlīnes filmu festivālā, bet 8.martā – Rīgā Manska izveidotajā “Artdocfest Riga”. Saruna ar Vitāliju Manski par to, kāpēc viņš šobrīd izlēmis par labu nevis Krievijas, bet Izraēlas pilsonībai, un ko viņš domā par Krievijas nākotni.

Kopš skaļākā kukuļņemšanas skandāla Eiropas Parlamenta vēsturē ir pagājuši aptuveni divi mēneši. Tomēr pārmaiņas ētikas un caurskatāmības noteikumos, kas mazinātu korupcijas riskus, vēl tikai top. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kurus atbalsta arī Eiropas Savienības tiesībsardze Emīlija O’Reilija. Viņa uzskata, ka jāstiprina iedzīvotāju uzticība Eiropas iestādēm un jāpastiprina pret-korupcijas rīki. Viena no idejām - deputātiem kādu laiku pēc amata atstāšanas varētu liegt strādāt lobēšanas biznesā. Mūsu korespondents Artjoms Konohovs Strasbūrā tikās ar tiesībsargu O’Reiliju, lai dzirdētu viņas skatījumu uz pārmaiņām, kas nepieciešamas Eiropas Savienības pārvaldes sistēmā.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits no „Apvienotā saraksta” tiksies ar Latvijas lielāko pārtikas tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem. Kā norāda Zemkopības ministrijā, tikšanās laikā pārrunās jautājumus par vietējās izcelsmes pārtikas nepamatotu cenu sadārdzinājuma novēršanu. Šmits tiksies arī ar Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjiem.