Rta Intervija

Latvijas bruņotie spēki pastāvīgi seko kara gaitai Ukrainā un šajos divos gados, kopš Ukraina cīnās pret iebrucējiem, bijusi kontaktā ar Ukrainas teritoriālajiem spēkiem. Tā Latvijas Radio šorīt sacīja NBS Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns. Viņš atzina, ka vērojuši gan to, kā ukraiņi adaptējušies, gan to, kā pielieto savas priekšrocības pret pretinieka pārākumu.

Zviedrijas iestāšanās NATO būs būtiska reģionālā nozīmē. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Kā ziņots, Ungārijas parlamentam šodien, 26. februārī, jālemj par to, vai beidzot dot “zaļo gaismu” tam, lai blokam varētu pievienoties Zviedrija. Ungārijas vadošā parlamentārā grupa "Fides" paudusi, ka atbalstīs Zviedrijas dalību NATO. Struberga norāda uz vairākām būtiskām komponentēm, kas veidojas līdz ar Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Studijā biedrības "Tev" pārstāvji Mārtiņš Dūdiņš un Oļegs Prutskis. Viņi abi palīdz Ukrainai jau no pirmās kara dienas, jo visiem kopā ir jādara kaut kas pret to pārspēku, kas ir mums kaimiņos.  "Ja mēs nepalīdzēsim Ukrainas tautai un iedzīvotājiem, tas viss var pārvērsties pie mums," atzīst Mārtiņš Dūdiņš.  Palīdzību sniedzot arī abi satikušies.  Šobrīd daudz runā par nogurumu no kara, arī raidījuma viesi atzīst, ka "nogurst visi, mēs arī esam noguruši, bet tas nenozīmē, ka sāksim atpūsties vai atslābināsimies". "Nogurumus ir arī mūsos. Mēs mēs nogurstam fiziski, bet mēs nenogurstam morāli un garīgi mēs esam stipri kopā ar Ukrainas tautu. Jebkurā gadījumā palīdzēsim, cik varam," bilst Oļegs Prutskis.

Kopš kara Ukrainā šo divu gadu laikā sabiedrībā notiek būtiskas izmaiņas izpratnē par krievu mākslu un kultūru, tā Latvijas Radio norādījusi Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Sabiedrība ir sākusi pārvērtēt krievu kultūras visvarenību un nespēju aizstāt to ar ko citu.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma, kad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nebija neviena mēģinājuma nelikumīgi šķērsot robežu, aktivitāte ir atsākusies, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Ir atsākušies pirmie mēģinājumi, lai arī skaitliski tie nav lieli.  

Ja, vērtējot karu starp Krieviju un Ukrainu, par mērauklu ņemam Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākotnējās ambīcijas, tad šobrīd viņam nav par ko lepoties. To Latvijas Radio atzina NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Taču viss esot atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem vērtējam kara gaitu. Tāpat Sārts norādīja, ka Baltijas valstis ir sarežģījušas iespējas Krievijai īstenot informatīvās operācijas. Viņš sacīja, ka Baltijas valstis ir veikušas virkni soļu, lai Krievijas informatīvo operāciju īstenošanu padarītu sarežģītāku. Tas izdarīts, piemēram, ar ierobežotu piekļuvi Krievijas televīzijas kanāliem un citiem informācijas kanāliem. Tomēr Baltijas valstu centieni nenozīmē, ka Krievija nerealizē dažādas operācijas informatīvajā telpā, atzina Sārts. 

Ukraiņiem ir vēlme integrēties un apgūt latviešu valodu, taču ir būtiski pārāvumi, jo trūks iespēju to izdarīt, Latvijas Radio norādīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone-Gavala. Arī šobrīd nav iespējams pieteikties valsts apmaksātajiem valodas kursiem, taču vēl viena būtiska problēma ir ukraiņu bērnu un jauniešu izglītība, jo Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm nav obligātas prasības, lai ukraiņu bērni mācītos šejienes skolā. Daudzi izvēlas tikai tālmācību Ukrainā. Tas kavē integrāciju. Lai atbalstītu Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri par mājvietu izvēlējušies Latviju un veicinātu viņu iekļaušanos valsts sociālajā un ekonomiskajā vidē, arī Sabiedrības integrācijas fonds kopš kara sākuma īsteno vairākās atbalsta programmas. Par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Aizsaradzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm? Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē? Par to sarunā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli. Cik liela ir mūsu militārās ražošanas nozare šobrīd, cik uzņēmumu ar to nodarbojas? Aktīvi uzņēmumi, kas koncentrējas uz piegādēm gan nacionālā līmenī, gan iesaistās Eiropas līmeņa iniciatīvās, kā arī veiksmīgi startē NATO līmeņa tenderos, mums šobrīd federācijā ir 110 tādu uzņēmumu. Tāpat ļoti aktīvas ir Latvijas vadošās universitātes un kopumā mēs runājam par tiešā veidā nodarbinātiem vairāk nekā 8000 cilvēkiem un apgraizījumā mēs tuvojamies pie viena miljarda. Ko ražojam Latvijā, vai tie pamatā ir droni un kādas mikroshēmas vai ražojam arī kādu munīciju un citu

Latvijā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir ļoti strauji samazinājies, īpaši lauku teritorijās. Pērn piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, bet nomiruši 28 tūkstoši cilvēku, tāpēc pie tik straujas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinoši vērtēt pakalpojumu samazināšanu reģionos. To Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no „Jaunās Vienotības”, atbildot uz jautājumu par skolu, pasta nodaļu tīkla un citu pakalpojumu samazināšanu. Pārmaiņu laikā pašvaldībām plānota investīciju programma – pastāstīja ministre.

Šai valdībai nav mērķtiecīgas politikas, lai īstenotu tā saukto tautas ataudzes stratēģiju, kam šogad būtu jāsāk nest augļus, turklāt šai valdībai dzimstības mazināšanās pat ir izdevīga. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās nu jau likvidētās sadarbības platformas „Demogrāfisko lietu centrs” bijušais vadītājs un Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks, kura vadībā pirms iepriekšējās valdības tautas ataudzes stratēģija tika izstrādāta. Parādnieks pauda, ka dokumentā iekļauts vairāk nekā simt darāmo darbu, izstrādāti vairāki pētījumi, bet darbs pie plāna ieviešanas esot apstājies. Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē šodien, 14. februārī, spriedīs par dzimstības veicināšanas stratēģiju Latvijā.

Liberālisms Eiropā ir aizgājis par tālu, tāpēc jāatgriežas pie konservatīvām vērtībām, tajā skaitā cīnoties par tradicionālo vērtību saglabāšanu un pret tā saukto zaļo kursu. Ar tādu apņemšanos uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām startē partija „Latvija pirmajā vietā”. Tās pirmais numurs Vilis Krištopans intervijā Latvijas Radio izteicās, ka partija apņēmusies iegūt divus no deviņiem deputātu mandātiem, kas pienākas Latvijai.   Laikā, kad partijas iesniegušas savus kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas šī gada jūnijā pie vēlēšanu urnām pulcēs vēlētājus, programmā Labrīt aicinām viesos partiju pārstāvjus, lai izjautātu par viņu nākotnes iecerēm un nodomiem. Cīņai par vietām Eiropas Parlamentā šajās vēlēšanās pievienojusies arī opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā".   Šodien, 13. februārī, izlozēs Eiropas Parlamenta vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numurus. Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidātus pieteikuši 16 politiskie spēki.

Šajā reizē piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir īpaši svarīga, jo nākamajos piecos gados notiks ne tikai pārmaiņas Eiropas augstākajos mandātos, bet arī gaidāma izšķirīga notikumu attīstība saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas „Jaunā Vienotība” kandidāte Sandra Kalniete, kam sarakstā atvēlēta trešā vieta. Viņa izvairīgi runāja par partijas biedra, bijušā Latvijas premjera un tagadējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandālu, kura dēļ, iespējams, viņam sarakstā ticis tikai otrais numurs aiz Valda Dombrovska. Kalniete uzteica viņa darbu divu krīžu laikā, bet īsti nevainoja „Jaunās Vienotības” reitinga kritumā.

Jauniešiem ir milzīga nozīme Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, tāpēc viņiem ir jāpiedalās šogad gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, lai tādējādi izteiktu viedokli par to, kādā virzienā blokam būtu jādodas nākamajos piecos gados, kas būs svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām un Eiropas drošības stiprināšanā. To intervijā jaunajiem žurnālistiem no visas Eiropas šonedēļ sacīja Eiroparlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola. Viņa pirms vēlēšanām apmeklēs visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, lai tiktos ar jauniešiem un mudinātu viņus aktīvāk iesaistīties Eiropas Savienības procesos. Interviju ar Metsolu organizēja Eiropas ziņu radiostaciju apvienība „Euranet Plus”.

Šonedēļ partijas vēl var iesniegt kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām, 13.februārī tiks izlozēti partiju sarastu kārtas numuri jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. Savus kandidātus izziņojusi partija "Saskaņa". Viena no saraksta līderēm būs Regīna Ločmele, kurai sarakstā ir trešais kārtas numurs.

Šodien, 7. februārī, svinīgi atklās Rīgas Stradiņa universitātes jauno Sociālo zinātņu fakultāti, kas atšķirsies no citām Latvijas universitātēm ar unikālu pārvaldības struktūru. RSU prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits Latvijas Radio sacīja, ka izvirzītie mērķi ir tiekties uz izcilību gan pētniecībā, gan studijās.

Vēl līdz piektdienai turpinās kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lielākā daļa partiju to jau izdarījušas, saraksta galvgalī liekot cilvēkus ar politisko pieredzi, arī ar pieredzi Eiropas Parlamentā. Atšķirīgu ceļu izvēlējies Apvienotais saraksts, kura lokomotīve šīs vasaras vēlēšanās būs "Tviterkonvoja" vadītājs Reinis Pozņaks. Reinis Pozņaks uzskata, ka Eiropai jābūt pašai stiprai un jādomā, kā to panākt patstāvīgi, nevis raugoties aizokeāna virzienā. Lai arī Apvienotais saraksts virza Reini Pozņaku kā „lokomotīvi” vasarā gaidāmajās vēlēšanās, pagaidām viņš negatavojas iestāties nevienā no Apvienotā saraksta partijām. Pozņaks Latvijas Radio teica, ka Eiropai laiks domāt un rīkoties ātri.

Ēnu ekonomiku izdevies samazināt gandrīz visos sektoros. Tā Latvijas Radio stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Augstākajai VID ierēdnei pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam un viņa stāstīja, ka padarīts daudz – par to runā skaitļi. Par spīti krīzēm, situāciju ēnu ekonomikā izdevies noturēt stabili. Kopā ar "PriceWaterhouse Cooper" izstrādāta VID ilgtermiņa stratēģija un arī līdzšinējais darbs novērtēts labi. VID nākotnei ielikts labs pamats, domā Jaunzeme:

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Izglītības likumā par vienotu kritēriju ieviešanu, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi stātos spēkā šī gada septembrī un ietekmētu finansējuma piešķiršanu no 2025. gada septembra tajās skolās, kuras kritērijus neizpilda. Sabiedrības uzmanību izpelnījušās mazās skolas, jo viens no jaunajiem kritērijiem būtu minimālais skolēnu skaits klasē. Izglītības ministre Anda Čakša no Jaunās Vienotības atzīst, politiskā atbalsta ziņā gan striktu “nē” viņa neesot dzirdējusi, lai gan diskusijas turpinoties. Ministre noliedz pārmetumus par sasteigtu reformu un atkārtoti uzver, ka tās ir saistītas ar spēju nodrošināt bērniem labu izglītību. Dažādos gan starptautiskos, gan vietējos mērījumos skolēnu sniegums pasliktināijes un ir būtiskas atšķirības starp skolām, kas izvietotas laukos un kas - pilsētās. Šī brīža finansējuma balstīšana uz bērnu skaitu pašvaldībā, radot nevienlīdzīgu situāciju gan pašiem bērniem,

ASV Kongresa politiķi kuluāros sāk pieļaut iespēju, ka finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai tomēr varētu tikt nodalīts no iekšpolitiskām diskusijām par migrācijas reformu un Meksikas robežas kontroli. Tā, ar atsauci uz avotiem Kongresā, vēsta CNN. Viens no atslēgas cilvēkiem šajā procesā ir jaunais Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons. Vašingtonā šonedēļ ar viņu un daudzām citām amatpersonām tikās trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības. Īsi pēc šīs tikšanās mūsu korespondents Artjoms Konohovs, kurš šonedēļ arī atradās Vašingtonā, aicināja Mieriņu uz sarunu par galvenajiem secinājumiem, kas gūti no viesošanās Kongresā.  

Nacionālā apvienība jau izziņojusi savus Eiroparlamenta deputāta amata kandidātus šajā vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs pamatīgu Eiropas Parlamenta pieredzi iekrājušais Eiropas Parlamenta viens no viceprezidnetiem Roberts Zīle, kā arī divi Latvijas politikā pieredzējuši cilvēki - Saeimas deputāte un bijusī tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un arī Saeimas deputāts un ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Kādi ir partijas mērķi un galvenie uzdevumi Eiropas parlamentā un vai izkrišana no koalīcijas Latvijas parlamentā neiedragās arī vēlētāju uzticību gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?