K Labk Dzvot

Lielai daļai šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai gadījumos, kad strauji tuvojas cilvēka dzīves beigas, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole piecientiem, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par nepieciešamo paliatīvās aprūpes jomā, kā norit hospisa izveide Latvijā un par gulošajiem slimniekiem - kurā gadījumā šiem pacientiem labāka būs mājas aprūpe, bet kad ievietošana stacionārā? Studijā sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” pārstāve Ilze Zosule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, pediatre Anda Jansone, kā arī veselības centru apvienības "Elite" ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Raidījumā uzklausām arī pieredzes stāstus, ko sniedz paliatīvās aprūpes pacientes vedekla Jeļena Kirilova, kā arī "Hospiss LV" sociālā darbiniece Inga Nelubiņa.  

Pavisam nemanāmi klāt jau laiks, kad jāsāk vākt ražu - burkāni, bietes, sīpoli, pupiņas un agrie kartupeļi. Vēl Latvijā valda ļoti vasarīgi laika apstākļi, bet rudens vairs nav aiz kalniem! Par septembra dārza darbiem iztaujājam dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Augustā sāk briest pumpuri nākamajam gadam, arī dekoratīvajiem krūmiem. "Ja netiks pietiekami laistīts, nākamgad daudz kas būs bez ziediem," uzsver Vija Rožukalne, iesakot dārza laistīšanu vislabāk veikt no rītiem. Tiesa, jāuzmanās arī no iebraukšanas otrā grāvī – ja būs pārlieku mitrs, var ieviešties dažādas sēņu slimības. Vasaras izskaņā arī ir samērā vēsas naktis, kamēr dienās saglabājas visai augsta gaisa temperatūra. "Šobrīd ilgi turas rasa, ir migla - ideāli apstākļi sēņu slimībām," skaidro dārzkope.  Viņa arī atgādina, ka pēdējās vasaras karstajās dienās ap ogu krūmiem un augļu kokiem jāievēro saudzīgs režīms

2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās. Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Eiropā aizsākusies ļoti aktīva aizsprostu nojaukšanas kustība, lai atbrīvotu brīvi plūstošas upes. Arī Latvijā šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kopā ar ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kāpēc tas tiek darīts un kādi no tā būs ieguvumi dabai un mums pašiem. Studijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Linda Fībiga, kā arī institūta BIOR speciālists Kaspars Abersons. Visticamāk, cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki un redz, ka tomēr kaut kas šajā zinā nav tā, kā nākas, spriež Linda Fībiga: "Upes ir daļēji nobloķētas, zivju migrācija ir mazinājusies vai zivju populācijas ir samazinājušās, un pamazām cilvēki sāk rīkoties, lai likvidētu šos dažāda veida šķēršļus uz upēm." Pēc statistikas uz Eiropas upēm atrodas apmēram miljons dažāda lieluma dambju, šobrīd dambju un dažāda veida šķēršļu nojaukšana ir sākusies. Ir nojaukti jau apmēram 40 tūkstoši dažādu dambj, kas nav maz, bet mēs saprotam, ka aizsprostu joprojām ir ļoti daudz. "Jā, mēs kaut kā ieskrienamies ļoti lēni un ļoti ilgi," piekrīt

No nākamā gada daudzi e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Šādi rīki kalpos kā identifikācijas līdzeklis daudzu e-pakalpojumu saņemšanai arī privātajā sektorā, kur uzņēmēji paši var lemt par vairāku e-identifikācijas risinājumu paralēlu lietošanu. Kāda ir kaimiņvalstu pieredze šajā jomā, kādi ir galvenie izaicinājumi un riski, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viesi: “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos pienākumu izpildītājs Oļegs Fiļipovičs. (VRAA veido un uztur portālu “Latvija.lv”.) Tā kā no 2023. gada 1. janvāra arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, sazināmies arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pā

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrā

Gleznainajā Abavas ielejā, netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes ir paslēpusies zemnieku saimniecība “Lejaskroķi”, kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts. Viesojoties pie Toma un viņa ģimenes, raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunas ar jauniešiem, kas savu dzīvi cieši saistījuši ar lauksaimniecību. Sarunā ne tikai par saimniekošanu, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību piedalās Toms Zilberts, Maija Zilberte un agronoms, kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes. Sazināmies arī ar Sandru Eimani, Jauno zemnieku kluba vadītāju.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai

Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem. Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju. Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs. Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas at

Nieka ķirša ogas lielumā un divus kilogramus liels milzis; apaļš, iegarens un pat kantains; violets, zaļš, dzeltens un, protams, klasiski sarkans var būt mums tik labi pazīstamais tomāts, kas šajā sezonā Latvijā plūcams daudzos dārzos. Bet, lai nonāktu līdz teicamam rezultātam, nepieciešamas zināšanas, tāpēc, par tomātu audzēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par tomātu audzēšanu stāsta dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūne un tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma, kurai šogad ir ap 100 dažādu tomātu šķirņu gan siltumnīcā, gan uz lauka. Elga Bražūne atzīst, ka pavasarī nebija siltuma, līdz ar to tomātu augšana un attīstība aizkavējās. Tāpēc īsta tomātu raža daudziem ir tikai tagad siltajās dienās. Tajā pašā laikā apputeksnēšanās nebija apgrūtināta, netraucēja lietus ārā un rasa. Raža ir laba gan siltumnīcā, gan uz lauka. Tiesa, šogad tomātiem ir biezāka miziņa. Elga Bražūne to saista ar laika apstākļiem, ka tomāts cenšas sevi pasargāt no lielāka karstuma. Viņa min dažas dabas pazīmes, kas liecina

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane. Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā. Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot. Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai. Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm. Anita Baumane norāda, ka saldēt nevajadzētu kolrābjus, redīsus, rutkus,

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā mainīt sabiedrību un radīt ko jaunu. Kā veicas Latvijas sociālās uzņēmējdarbības aktīvistiem, kādi ir panākumi un ar kādām grūtībām nākas saskarties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par sociālo uzņēmumu darbību Latvijā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa, sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" vadītājs Indulis Bērziņš un sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu. Latvijā šobrīd 213 uzņēmumi ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tas var šķist maz, bet tas tomēr ir daudz, vērtē Regita Zeiļa, atzīstot, ka šiem uzņēmumiem jābūt ilgtspējīgiem, kuri vēlas risināt kādu sociālu problēmu. Trešdaļa šo uzņēmumu darbojas kā darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir sniegt darba iespējas sociāli mazaizsargātai grupai. Trešdaļa darbojas izglītības jomā - organizācijas, kas

Kāpēc nepalikt malā, bet iesaistīties sarunās, domu apmaiņā un kopā darīt dzīvi labāku savā apkaimē, novadā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Pievērsties šai tēmai rosināja Jelgavas novada Zaļenieku muižā plānotais festivāls "Kopienas sarunas", kas notiks 20. augustā. Par sarunām, sarunāšanos, kopienu veidošanu un arī festivāla norisēm sarunājas un stāsta biedrība Lauku partnerība "Lielupe" Videga Strautniece, festivāla programmas autore, festivāla vadītāja, biedrība "IDEA" vadītāja Kristīne Kode, biedrība "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule. Sazināmies ar līdzdalības ekspertu Vili Brūveri un emocionālās labklājības speciālistu Reini Širokovu.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskartiem šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” īstenos mērķētus pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Ar kampaņu iepazīstina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis stāsta, ka šajā kampaņā lielāka uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, par kuriem sabiedrībā zina īpaši maz. "Ko viņi ēd, vai vispār ēd, vai domā, vai viņiem var uzticēties, vai viņi var strādāt. Vai viņi vispār kaut ko sajūt vai ne

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir piemērots ģimeņu saimniecībā vai

Mežs ir vieta, kur var atgūt spēkus, atrast ko noderīgu vai vienkārši atpūsties. Tomēr mežā var arī apmaldīties. Kā nenonākt situācijā, kad nevaram no meža izkļūt, kā pamanīt zīmes, kas jāievēro un kā sagatavoties iešanai mežā, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā droši doties mežā un kā parūpēties par sevi, ja tomēr gadās apmaldīties, stāsta ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire, aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv vadītājs, idejas autors, gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš. Sazināmies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandieri Arni Banderu.  

Labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens Latvijas upēs ir gana tīrs. Tāpat, veicot aptauju, noskaidrots, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu nezina, kā un kur ziņot par upju piesārņojumu. Par to, kā palīdzēt saglabāt tīras upes un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam vides un dabas aizsardzības speciālistiem. Stāsta un skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Eiropas projekta "Good Water IP" administratīvais vadītājs Jānis Šīre, Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Jānis Šīre norāda, ka, skatoties plašāk uz ūdeņu kvalitāti un ņemot vērā gan ekoloģiskos faktorus - dažādu augu un organismu dzīves apstākļi, ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī upes gultne, vai tā ir dabiska, vai taisnota jeb cilvēku ietekmēta.  "K

No 1. augusta tirdzniecības vietās var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi. Cik sekmīgi darbojas depozīta sistēma un kas būtu jāuzlabo, kā arī kas jāievēro depozīta sistēmas lietotājiem, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Rimi Latvija" Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite, "Maxima Latvija" tirdzniecības tīklu direktore Elīna Stībele un Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Sazināmies arī ar "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli. Tirdzniecības tīklu pārstāvji vērtē, ka cilvēki ir jau pieraduši, ir aktīvi un mainījuši paradumus. Tiesa, zināmam laikam jāpaiet, lai iedzīvotāji saprastu, kura tara nododama, kura nē. Tāpat svarīgi ņemt vērā, kurš tirdzniecības tīkls ļauj nodod iepakojumu vienā veikalā un čeku realizēt jebkurā citā, kurš tikai tajā, kur nodota tara. “Rimi” un “Maxima” pārstāves norāda, ka tirgotāji strādā, lai iesk

Kā mūsdienu realitāte un pārmaiņas pasaulē ietekmē cilvēku attieksmi pret dzīves telpu un tās paplašināšanu? Kādas ir jaunākās dārza tendences pilsētvidē un privātmāju apbūves teritorijās? Kā pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir mainījis iedzīvotāju skatu uz ārtelpu kā savas dzīves telpas paplašinājumu? Par šo tematu Kā labāk dzīvot studijā runāsim ar Rīgas Sporta pils dārzu idejas autori Renāti Lagzdiņu, dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātāju un īpašnieku, sertificētu ainavu tehniķi Ansi Birznieku, kā arī “Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas eksperti Inu Ligeri.